fbintgyt

   
   

RAKSTI

swed2

Ārsta psihoterapeita Tarasa Ivaščenko pacientu vidū ir daudz uzņēmēju. Arī viņš pats, pirms gadiem uzsākot savu privātpraksi un paralēli mācot studentus Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), uz savas ādas izjuta, ko nozīmē pārgurums darbā un izdegšana. Ārsts atzīst – sajūtas bija tik nepatīkamas, ka viņš nekādā gadījumā to negribētu piedzīvot vēlreiz. Piedāvājam dažus vienkāršus psihoterapeita Ivaščenko ieteikumus, kā mazināt stresu un nogurumu.
Vai viegli būt uzņēmējam

Nodarboties ar biznesu jebkurā valstī jebkuram cilvēkam ir pietiekami liels stress, arī liela slodze un ļoti daudz atbildības. Turklāt biznesā, kā likums, ir liels konkurences aspekts – visu laiku ir jābūt uzvarētājam.

button2

 

 __________

swed1Iespējams, jūs esat no tiem retajiem laimīgajiem, kuri nekad dzīvē nav izjutuši tik pamatīgas dusmas, ka grūti noturēt sevi pieklājības rāmjos. Ārsts psihoterapeits Tarass Ivaščenko apgalvo, ka izpaust savas jūtas, toskait dusmas, ir pavisam normāli un pat nepieciešami. Piedāvājam ārsta ieteikumus – tūlītējus un ilgtermiņa risinājumus savu dusmu kontrolei.

Ar dūri pa galdu?

Ikviens normāls cilvēks izjūt emocijas. Būtībā tas, ko izjūtam un kas izpaužas gandrīz vienlaicīgi, ir vesels emociju kokteilis.

button2

 

 __________

Jo vairāk pasaulē attīstās un tiek lietots biopsihosociālais veselības modelis, jo vairāk zinātne pievēršas cilvēka emociju un afektu pētīšanai.
Afekti un emocijas ir mehānisms, kas savieno organisma psihiskās un fiziolo- ģiskās funkcijas – ārējo faktoru ietekmē tiek mainīta psihiskā realitāte, kā arī organisma iekšējā fizioloģiskā vide. Afekti pēc būtības ir līdzīgi refleksiem vai instinktiem un palīdz mums laikus apmierināt instinktīvās vajadzības.

Doctus 2019. gada marta numurā publicēts neiroloģes Dainas Jēgeres un fizioterapeites Montas Puides apskats par galvas un kakla sāpēm, kas attīstījušās īsākā vai ilgākā posmā pēc kakla traumas. Šomēnes turpinājums — psihoterapeita iesaiste sāpju gadījumā, kad tikai ar neirologu un fizioterapeitu būs par maz.

Pasaules Veselības organizācija 2016. gadā ziņoja, ka 50—75 % cilvēku 18—65 gadu vecumā pēdējā gada laikā ir bijušas galvassāpes. Galvassāpju radītās ciešanas un finansiālais slogs var ietekmēt indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Atkārtotas epizodes rada bailes, ietekmē ģimenes un sociālo dzīvi, nodarbinātību, bet galvassāpju hronificēšanās predisponē citu slimību attīstībai. Šīs globālās problēmas novēršanā liela nozīme ir daudzdisciplīnu komandai, kas identificē galvassāpju cēloni un izstrādā efektīvu ārstēšanas plānu vēlamā rezultāta sasniegšanai. [1]

За годы частной практики я столкнулся с тем, что многие люди задаются вопросом выбора психотерапевта. Несмотря на разнообразие информации о профессиональных организациях и квалифицированных специалистах,

сделать выбор непросто. В Латвии немало психотерапевтов - одних только врачей-психотерапевтов около 68, есть еще психологи-психотерапевты, и есть психиатры-психотерапевты. При этом они практикуют различные подходы - семейные/парные/индивидуальные консультации, и направления/методы - психодинамические, экзистенциальные, гештальт, а еще есть арт-терапия, песочная терапия.… КАК ВЫБРАТЬ ТЕРАПЕВТА то, что подойдет? Какой метод лучше всего подходит для конкретной проблемы/ситуации?

ЕСТЬ ЧУВСТВА, НО НЕТ СЛОВ

«Как Вы себя чувствуете?», - вопрос, который задает каждый психотерапевт. Вопрос, который мы задаем друг другу в повседневной жизни.

«Скажите, как вы себя чувствуете сейчас?», - но вместо полноценного ответа об эмоциональном состоянии и нынешних переживаниях мы слышим краткие скупые слова. «Все хорошо», «нормально», «ок» - если это ваш вариант ответа, то эта статья будет вам особенно полезной.

Людям, которым трудно сформулировать и выразить свои чувства, современная наука дала отдельное определение - это люди, склонные к алекситимии.

Lekcija par šo tēmu nolasīta LĀB konferencē Psihiskē veseība un tās loma sabiedrības veseības aspektī 2014. gada 8. martā.

Lai gan krīzes pazīmes pacientiem var būt vienādas, krīžu izcelsme ir atšķirīga. Līdz ar to pastāv dažādi krīzes veidi, piemēram, traumatiskā krīze , kuru izraisa negaidīti, neplānoti notikumi, pārdzīvojot zaudējumu vai nelaimes gadījumu

 

button2

 

 

__________

Veģetatīvās distonijas (VD) nav starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK), jo tā ir simptomu komplekss. SSK-10 iekļauti somatoformi (F.45.) un afektīvi traucējumi.

Šai koncepcijai vispārīgā terapijā ir ilga vēsture, un dažādos laikposmos tā aprakstīta ar dažādiem nosaukumiem, piemēram, Da Kostas sindroms, sirds neiroze, neirocirkulatora distonija, neirocirkulatora astēnija. Acīmredzot daudzi neizskaidroti traucējumi apzināti tika ietverti neirocirkulatoras distonijas grupā, lai veicinātu slimnieku rehabilitāciju un ārstēšanu. VD attīstībā atzīmējama būtiska emocionālās patoloģijas nozīme. Veģetatīva distonija ir 21. gadsimta sērga, bet aprakstīta tā jau krietni sen. Vairāk sastopama attīstītās valstīs, kur ir ātrs dzīves ritms, liels stress, augstāka labklājība. Mazattīstītās valstīs, kur cilvēkiem jācīnās par izdzīvošanu, panikas lēkmes ir reti.

button2

 

__________

Ilgstošu un nekontrolētu stresa situāciju gadījumā organisma reakcijas var kļūt neadaptīvas
un izraisīt dažādas veselības problēmas

button2

 

__________

Harmonisks ir cilvēks, kam ir līdzsvars starp emocionālām, intelektuālām,sociālām un fiziskām dzīves sastāv­ daļām, kuras nav pretrunā cita ar citu. Tas, kas ir saskaņā ar sevi, veido harmoniskas attiecības ar apkārtējo pasauli. Cilvēks jūtas labāk, ja ir patiess pats pret sevi.
Savas iekšējās pasaules organizācijas princips ir pastāvīgs un apzinīgs darbs ar sevi. Tā nav tikai noteikuma ievērošana: “Tu atgrūd visu, kas tevi apgrūtina un dara slimu. Tu pieņem visu, kas tevi dara brīvu un laimīgu.”

Lai būtu harmonija, vajadzīgas vairākas šķautnes: spēja būt laimīgam, attīstīts emocionālais intelekts, brīvība no iekšējiem blokiem, stingras robežas un dažas lietas, kas veido psihisko veselību, un, protams, kripatiņa veiksmes (vienmēr noderēs). Tagad par katru no iepriekš minētiem.

button2

 

__________

Atbildīgs darbs, lielas prasības, pārāk liela darba slodze, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un garīgais atalgojums ir izdegšanas sindroma priekšnoteikumi.

 

button2

 

 

__________

Par izdegšanas sindromu pēdējā laikā daudz runā. Tomēr starptautiskā slimību klasifikatorā (SSK) ilgu laiku šādas diagnozes nebija. Šobrīd sindroms pārstāvēts ar kodu Z.73 sadaļā “Ar dzīves grūtībām saistītas problēmas”. Ar sindromu var būt saistīta depresija, neirotiski un stresa izraisīti traucējumi, psihosomatiski traucējumi.

button2

 

__________

Ivaščenko T., Romanova J., Bērziņa N. | Augusts 2013

Pasaules Veselības organizācijas dati (2009) liecina, ka attīstītajās valstīs vairāk nekā 50% nāves gadījumu iemesls ir sirds–asinsvadu slimības. [1] Viena no galvenajām šo slimību grupā ir koronāra sirds slimība (KSS) un tās iznākums miokarda infarkts. [2] Ļoti svarīgi apzināties, ka nopietna nozīme KSS attīstībā ir psihiski emocionālajiem faktoriem, kas ir tikpat svarīgi kā hiperlipidēmija, cukura diabēts, perifēro artēriju slimība. Mazinot psihoemocionālu problēmu ietekmi uz cilvēku, var mazināt arī varbūtību, ka slimība attīstīsies, tādējādi būtiski ietekmējot dzīves ilgumu un kopējo dzīves kvalitāti.

Psihosomatiskās medicīnas attīstība un nozīme mūsdienu medicīnā

Psihosomatiskā medicīna ir medicīnas specialitāte par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un nozīmi cilvēka psihisko un somatisko jeb ķermenisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē. [3]

Jēdziens "psihosomatisks" medicīnā parādījās XIX gadsimta sākumā. Šā medicīnas termina autors ir angļu dzejnieks Samuel Coleridge, kas, šķiet, viens no pirmajiem vārdu "psihosomatisks" lietojis tā šodienas nozīmē. 1811. gadā kādā vēstulē viņš rakstījis: "Ir skaidrs, ka tas, ko es turu ārpus sava prāta, pareizāk, zemapziņas stāvoklī, pa to laiku ar visu spēku iedarbojas uz manu ķermeni." [3; 9]

Cilvēki vēršas pie ārsta-psihoterapeita ar dažādām problēmām, bet, galvenokārt, tad, kad dzīvē ir sarežģījumi.

Tās ir attiecību problēmas – tādas, kā savstarpējā saprašanās ar partneri vai attiecību veidošana ar draugiem. Var gadīties, ka attiecību nav vispār, vai arī nav iespējas tās izveidot. Fiziskas/somatiskas slimības, kuru pamatā ir emocionāli konflikti un problēmas: panikas lēkmes, bronhiāla astma, veģetatīvā distonija, hroniskas sāpes vai augsts asinsspiediens, psihoemocionālā spektra slimības, piemēram, depresija, iekšējais tukšums, dzīves jēgas zudums, stagnācija, sajūta, ka nekas nenotiek, ēšanas traucējumi, nespēja sākt kaut ko darīt vai otrādi –nespēja atpūsties. Un, protams, lai labāk izprastu sevi. Lai saprastu, kāpēc es daru tā un ne savādāk, kas man traucē attīstīties tālāk, kā tikt galā ar saviem kompleksiem, kas traucē dzīvot, kā veidot savas attiecības ar ģimenes locekļiem un kolēģiem, saprast, ko es īsti gribu un kādi ir mani nākotnes plāni.
Iemesli ir daudzi, un ārsts-psihoterapeits var palīdzēt atrisināt problēmas. Bet nepieciešams pārvarēt sevi, lai nobriestu pārmaiņām dzīvē.

Ivaščenko T., Māķēna L.Rudzīte I.|                                Novembris 2016  Žurnāls “Doctus”

Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.

IETEKME UZ BALSTA–KUSTĪBU APARĀTU

Pēdējos gadu desmitos turīgie iedzīvotāji kļūst arvien mazkustīgāki un sēdus pavada vismaz 70 % no nomoda laika. Ikdienas neiromuskulārās stimulācijas apjoms, kāds iespējams tikai tad, ja cilvēks stāv un veic vieglu fizisku aktivitāti, nepieciešams, lai uzturētu balsta—kustību aparāta vielmaiņas veselību. [1] Ilgstoša sēdēšana, īpaši neergonomiski iekārtotā darba vietā, var izraisīt ilgstošu statisku muskuļu kontrakciju, pastiprinātu spiedienu uz starpskriemeļu diskiem, saišu un muskuļu saspringumu, samazinātu audu elastību, izmainītus mugurkaula izliekumus, novājinātus paravertebrālos muskuļus, kas attiecīgi palielina balsta—kustību aparāta slimību risku. No 1185 biroja darbiniekiem, kas piedalījās pētījumā, 63 % atzīmēja, ka pēdējā gada laikā cietuši no balsta—kustību aparāta simptomiem, kas, viņuprāt, saistīti ar darbu. Visbiežāk skartās zonas: galva/kakls, muguras lejasdaļa, muguras augšdaļa, plaukstas pamatnes locītavas un pleci. [2]

Rutkovska Ē., Ivaščenko T. | Aprīlis 2012

Pēdējos gados attīstās jauna nozare – psihodermatoloģija, kas pēta psihiskā un emocionālā stāvokļa ietekmi uz ādu. Āda ir cilvēka ķermeņa vislielākais orgāns, tāpēc tai ir milzīga ietekme uz veselības stāvokli. Ādas slimības ir ļoti izplatītas psihosomatiskas saslimšanas – tās bieži rodas psihisko faktoru ietekmē: pēc dažādu valstu datiem 73–84% ādas slimību ir psihosomatiskas.Klīniskajā praksē dermatologi pārliecinājušies par stresa ietekmi uz ādas slimībām, tomēr zinātniski pierādītas un atzītas ir tikai dažas slimības, jo līdz galam nav izpētīti fizioloģiskie procesi, proti, kā stress ietekmē ādas patoloģiju rašanos.

Āda un tās ietekme uz cilvēka dzīvi

Pētnieki atklājuši, ka 40-60% psoriāzes gadījumu pamatā ir emocionāls stress, bet atopiskā dermatīta - 81% gadījumu. Stress var būt kā ierosinātājfaktors, piemēram, nātrenei un tās paveidam angioedēmai jeb Kvinkes edēmai, kas parādās emocionālas spriedzes laikā. Tāpat emocionālā spriedze pastiprina matu izkrišanu ligzdveida alopēcijas gadījumā. Sakarība starp pinnēm, vienkāršo herpi un stresu vēl tiek pētīta.

fbintgyt

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Skype: tarass.ivascenko

Ģertrūdes iela 20, Rīga, LV-1011, Latvia
(+371) 29881571